Jo beigās jau tev ir taisnība

Ak vai, ak vai! Jo ilgāks laiks paiet no mana ierašanās brīža, jo man mazāk gribas atskatīties uz visiem notikumiem. Nu tā, īsumā par brīvlaiku:

• sasitu mammai mašīnu;
• izjuka diezgan daudz plānu;
• domāju, ka tas ir sliktākais brīvlaiks visā brīvlaiku vēsturē;
• beigās bija diezgan vareni!

Nu tas tā- caurskrienot. Bija visādas pasēdēšanas un alkohola ielietošanas un arī cilvēki, kuri gulēja tualetēs un arī uzlāpīšanās ar šņabi jaungada rītā. Visu cieņu brīvlaikam!
Aizbraukšana bija mazliet skumīga, bet, ierodoties šeit, sapratu, ka te arī nav ne vainas. Tagad, balta drum n bass Boba Mārlija vietā, mans otrs dzīvokļa biedrs ir meitene, kura nāk no Nākotnes. Nopietni, viņa ir uzaugusi vietā, kurai nosaukums ir Nākotne. Lai vai kā, šādu tīrību mūsu dzīvoklis nav piedzīvojis no 5. septembra, kad šeit ievācāmies. Virtuvē pēdas vairs nelīp pie linoleja un izlietnē nekad neesmu manījis Pizas torni, veidotu no netīrajiem traukiem. Tas viss palielina patiku dzīvot šinī dzīvoklī.
Biju diezgan satraucies par eksāmenu, jo viens no pasniedzējiem, kas mani ekzaminēja ir izpelnījies iesauku Nacists. Viņš arī centās mazliet iegāzt, bet dabūju 10 balles no 12, un ar to lepojos. Normālo cilvēku vērtēšanas sistēmā tas būtu taka 9. Not bad, ne?
Un tagad mācības rit pilnā sparā un nekas īpašs nenotiek. Mācos, strādāju, skatos filmas, nedēļas nogalēs atpūšos. Un man šis viss sāk iepatikties. Nevaru sūdzēties, zin!

Un piektdienai par godu!