Bardaks uz galda, skapī... un arī gultā sasodīts, jo es esmu pārāk slinks, lai sakārtotu savu istabu! Īstenībā, skapī vismazākais, jo lielākā daļa skapja satura ir izmētāta pa manu buduāru. Tieši tāds ir eksāmenu laika iespaids uz mani. Lielākā daļa lietu liekas mazsvarīgākas salīdzinājumā ar eksāmeniem, kaut arī starp tiem ir pluss/mīnuss nedēļas pauze. Un jā, man bija pirmais eksāmens. Un arī pēdējais zvans. Pēdējais zvans bija ātrāk, tāpēc sāksim hronoloģiskā secībā.
Pēdējais zvans bija kā pēdējais zvans. Mūs apsveica, nodziedājām skolotājām speciāli sacerētu dziesmu, dažām nobira asara, dažas apvainojās un pēc tam es piedzēros. Klasesbiedri arī piedzērās. Kā jau teicu- pēdējais zvans kā jau pēdējais zvans. Labprāt ievietotu bildi, bet, ja nemaldos, tad man datorā vairs nav bildes ar zebrām.
Nākamā dienā braucam mājās ar autobusu. Tākā zināju, ka man vēlāk būs jāstāda kartupeļi, sevī jutu tādu kā nolemtības sajūtu, tāpēc nolēmām ar Edgaru un Raiti lietot alkoholu arī šinī dienā un savācām visu pāri palikušo dzeramo. Braucot autobusā, ieguvām jaunu draugu, kurš pazina Jāni. Savukārt, mēs Jāni nepazinām. Lai nu kā, viņš jautāja ko ta mēs tur dzeram un izrāva mums vermuta pudeli no rokām. Labi, ka alus neizvilkām no somas. Viņš ar savu blakussēdētāju, kuru manuprāt nesauca Jānis, sprieda vai viņi vispār atceras savu pēdējo zvanu. Man jau likās, ka viņi dažreiz pat neatceras vai ir uzvilkuši zeķes, tāpēc doma par pēdējo zvanu man šķita absurda. Nākamais notikums autobusā lika smieties visiem, pat amish sievietei, kura sēdēja vairāk uz aizmuguri,- Edgars strauja pagrieziena laikā izkrita no savas vietas. Tā vienkārši. Tā kā korķis. Visi smējās vēderu turēdami un tad mēs izkāpām no autobusa. Es pārsēdos citā autobusā, kurš veda tieši uz kartupeļu lauka, viņi palika Kuldīgā un turpināja dzert. Jau esot uz lauka izdzēru pēdējo alu un veiksmīgi iestādīju kartupeļus.
Pēc tam seko jaukas brīvdienas bezdarbībā. Un šodien, kā jau minēju, pirmais eksāmens. Angļu valoda. Kā jau to tagad zina visi, uzdevumiem bija sajaukta secība, bet es to veiksmīgi pamanīju un nepielaidu kļūdu. Citi gan pielaida un man viņu palika žēl, jo ir jau uztraukums un tad ja kaut ko sajauc, paliek nenormāli karsti un par siltumu jau tā šinīs dienās nevar sūdzēties. Bet varbūt jau man vienīgajam paliek ļoti karsts stresa situācijās.
Bet eksāmens man šķita tīri tā neko, bija vietas, kur vajadzēja piedomāt un bija vietas, kur bija šaubas, bet tā jau eksāmens kā eksāmens. Parīt jāiet parunāties un tad jau pirmais eksāmens būs garām. Tālāk seko latviešu valoda, matemātika un literatūra. Tad būs svētki un es atkal piedzeršos.
Pēc eksāmena man vajadzēja atslodzi galvai un es devos omai skaldīt malku. Pusi saskaldīju. Un katram gadījumam- ja kāds no jums grib dot atslodzi galvai, tad vieta, kurā ir tieši saules stari aptuveni 28 grādu karstumā, laikam, ka nebūs pareizā izvēle. Vismaz man nebija.
Rīt konsultācijas sešos vakarā, lai gatavotos uz latviešu valodas eksāmenu. Tieši tik traks ir mans eksāmena laiks. Seši vakarā un latviešu valodas konsultācijas. Neprāts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru